Vēlu vakarā nolēmām ar ģimeni aiziet pastaigāties uz bērnu laukumu. Dēls sev paņēma līdzi jauno grāmatu par kukaiņiem, kas ap viņu sapulcināja pulku bērnu. Mēs ar vīru stāvējām līdzās.
Negaidīti mēs izdzirdējām bērnu raudas laukuma malā. Raudāja maza meitenīte, bet visi apkārtējie skatījās, vai kaut kur nav mazulītes vecāki. Bet pie viņas neviens nepiegāja.
Mammas un tēta vietā pie viņas pieskrēja vecāka meitene, kura līdz tam sēdēja pie mūsu dēla. Viņa sāka nomierināt mazāko meitenīti.
Mēs ātri vien uzzinājām, ka uz laukumu meitenes atveda mamma, bet pati kaut kur aizgāja ar draudzeni, sakot, lai bērni uzvedas mierīgi.
Vecākajai meitenei seši gadi, bet jaunākajai tikai divi gadiņi. Māte savu atbildību uzvēla bērnam, kurš pat nav spējīgs atbildēt par sevi, vēl jo vairāk par jaunāko māsu.
Mēs nolēmām kādu laiku pagaidīt meiteņu mammas atgriešanos.
Kamēr gaidījām, vecākā meitene visiem pastāstīja, ka viņas bieži pastaigājas vienas…
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
Tevi noteikti interesēs
- Jāņogas un upenes pavasarī pabaroju tikai šādi: viena sauja vienkārša mēslojuma uz krūmu un ogas izaug lielas, gluži kā ķirši
- Mans vīrs Andris(42) sāka slēpt ēdienu no mana dēla; es atradu slēptuvi un noliku visu atpakaļ
- Meteorologs Toms Bricis vēsta, ka ziema vēl līdz galam nav atvadījusies un par sevi liks manīt jau nākamnedēļ
- Vai klusums pirms vētras: Dabas vērotāja prognoze aprīlim liek kļūt piesardzīgiem
- Agrāk mūsu priekšteči īpaši rūpīgi gatavojās 27.martam: kas jādara deviņas dienas pēc kārtas, sākot ar šo dienu
- “Jūnijā bija paredzēts mūsu lauku vidusskolas salidojums – kā es priecājos, ka tas nenotika” stāsta Andris








